Galvenā lapa Lapas karte

18.11.2017

 

Saule Jaunavas zīmē

                       
 


Kalendāra skaidrošana kā astroloģijas sākums.

 

(no vācu val. tulk. astrobiroja "Saules Rasa" Astroloģijas skolas audzēkne Evita Dušele)

 

Dienas izvēle Ēģiptē

 

Ēģipte, kā teicis Herodots, ir Nīlas dāvana. Ēģipte pateicas tēvam Nīlam ne tikai par tās īpašo auglīgumu, bet arī par daudzajiem garīgajiem sasniegumiem.
Lai precīzi noteiktu Nīlas pārplūšanas laiku, nācās rūpīgi novērot zvaigžņu ceļu; šo notikumu piefiksēšanai bija vajadzīgas rakstu zīmes,  un nepieciešamība ik gadu no jauna noteikt pārpludinātos robežakmeņus radīja zemes mērīšanas mākslu. Tādējādi cīņa par Nīlas pārvaldīšanu izveidoja matemātiķu, astronomu un inženieru intelektuālo virsslāni. Šiem cilvēkiem bija ciešas attiecības ar priesteriem, jo visas šo nozaru zināšanas tika mācītas un stingri uzraudzītas tikai tempļos.
Senajiem ēģiptiešiem ir raksturīga dziļa, uz mūžīgo gaismu vērsta dievbijība. Viņu dzīvei tuvais domāšanas veids ir priekšmetisks un viņu konservatīvie uzskati, kuros vienreiz izjustais vai izdomātais tiek saglabāts, vecais netiek aizstāts ar jauno, bet gan aizvien tiek ņemts līdzi. Tādējādi paražas un tradīcijas, zinātne un tehnika, pat mākslas stils ilgstoši turas pirms gadu tūkstošiem sasniegtajā augstajā līmenī un netiek mainīti pat līdz hellēnisma laikmeta sākumam.
Tāpēc arī ēģiptiešu reliģija atklājas dažādās attīstības pakāpēs, sākot no daudzo dabas un vietējo dievu animistiskām un fetišistiskām formām līdz pat sava veida viendievībai, jo Ēģiptes sabiedrības izglītotajos slāņos visi šie daudzie dievu tēli ir tikai vienas dabā nostiprinātas dievības manifestācija.
Par izteiktāko dievišķo izpausmi uzskatīja Saules dievību, kuru zemkopju tauta šajā gandrīz bezlietus zemē pielūdza visvairāk. Jau kopš seniem laikiem Ēģiptē valdīja Saules kults un pat apmēram 2400 gadus priekš Kristus Heliopoles priesteri mācīja solāro teoloģiju, saskaņā ar kuru faraons ir cēlies no Saules dieva miesas un pēc savas nāves atgriezīsies tajā atpakaļ.
Īpaša ēģiptiešu domāšanas veida pazīme bija laika posmu pielīdzināšana dievībām. Viņu mītiskajā pasaules uztverē laiks ir kaut kas samērā konkrēts un dzīvs un katram laika posmam bija noteikta personificēta īpašība.
4 Saules dienas posmi tika salīdzināti ar 4 cilvēka mūža posmiem: rīta saule bija bērns, pusdienas saule pieaudzis cilvēks, piekūns, kurš tiecas uz debesīm, vakara saule- sirmgalvis ar spieķi un pusnakts saule - miris cilvēks - Hums (Pasaules dvēsele) vai Ozīriss (pazemes valdnieks).
Ēģiptieši ticēja, ka Saules dievs, kā arī citi zvaigznāju dievi, izejot cauri debess telpai, atstāj aiz sevis kaut ko no sava astrālā ķermeņa un tādējādi visi laika posmi ir spēka piepildīti un tos apsargā vai pārvalda konkrēti laika pārvaldnieki. Un visam, ko Dievs ir kādā konkrētā laika periodā radījis, uz visiem laikiem ir savs zīmogs. Caur noteiktā kalendārā formā izpaustiem un turpinātiem mītiem un reliģiskajiem rituāliem īstenojas rūpes par to, lai  viss, kas reiz ir noticis, paliktu dzīvs vienmēr.
Konservatīvie ēģiptiešu uzskati parādās arī viņu laika aprēķināšanas tradīcijās. Pēc Hērodota "ēģiptieši pirmie atklāja gadu, kas sastāv no 360 dienām un 5 liekām dienām un kas esot pārņemts no zvaigznēm". Jau 3. gadu tūkstotī priesteri atzīmēja, ka zvaigzne Sīriuss heliaktiski* uzlēca četras dienas vēlāk nekā tās jaunā gada dienā, tātad patiesībā gadā bija 365+¼ dienas. Rēķinoties ar jau noteikto kalendāru, viņi neko nemainīja, lai gan tagad svētki ceļoja cauri visam gadam.  Tikai hellēnisma laikā tika ieviestas lielas izmaiņas laika skaitīšanā un kārtību ieviesa tikai Jūlija Cēzara laikā.
Pilsoniskais gads tika sadalīts 3 gada laikos. Paisuma laiku (apmēram jūlijs - oktobris) pārvaldīja Ozīriss, sējas laiku (apmēram novembris - februāris)- Mēness dieviete Izīda un ražas laiku - bērnu dievs Hors. 12 mēnešu dievi valdīja katrs savu mēnesi. Pirmais mēnesis bija Tots un tā tika nosaukts, pateicoties rakstu zinātājam Totam (Hermejam). 30 dienu mēnesis sīkāk sadalījās 3 dekādēs jeb 10 dienu nedēļās, kuras pārvaldīja tā saucamie dekāni. Tie bija gan telpas, gan laika personificēti lielumi un tas ir vienīgais patiešām Ēģiptē radies astronomijas koncepts. Dekāni bija konstelācijas*, kuras heliaktiski (tātad īsi pirms saullēkta) cikliski katrās 10 dienās bija redzamas pie debesīm.
36 dekānu dievi spēlēja svarīgu lomu Ēģiptes reliģijā, maģijā un medicīnā. Tie bija 10-dienu nedēļas valdnieki, tie pārvaldīja 36 Ēģiptes novadus, noteiktas valstis un tautas, tie bija slimību ierosinātāji tajā ķermeņa daļā, kuru tie pārvaldīja.
Dabiskā diena tika sadalīta izšķirošās vai laika stundās, kuru lielums bija atkarīgs no Saules stāvokļa attiecīgajā gadalaikā un no klimata jeb “ģeogrāfiskā platuma”. Tās tika mērītas ar Saules pulksteņa vai vēlāk ar ūdens pulksteņa palīdzību.
Dievi pārvaldīja gan 12 dienas, gan 12 nakts stundas. Kāds sens ēģiptiešu dokuments (papyrus minaut) uzskaita 12 tēlus, kuros manifestē Saules dievs.
Tāpat Saules dieva brauciens pazemē un caur 12 vārtiem vai nakts stundām tiek attēlots Mirušo grāmatā, pie kam ir norādīts, ka katrā noteiktā stundā jāveic noteikti rituāli. Šie tēli, iespējams, kalpoja par paraugiem vēlākajām horoskopa 12 māju nozīmēm, kuras radās tikai hellēnisma laikā. 12 Saules dieva tēliem ir līdzība arī ar 12 stundu loku, kurš balstās Babilonijas pilnās dienas 12 dubultstundu sistēmā.
Hellēnisma laika astroloģijā  12 svētie dzīvnieki bija kaķis, suns, čūska, vabole (kukainis), ēzelis, lauva, auns, vērsis, zvirbuļvanags, pērtiķis, ibiss un krokodils. Šie 12 stundu dzīvnieki vēlāk tika saistīti ar mūsu, tas ir, grieķu zodiaka tēliem, taču Ēģiptē šis zodiaks nebija pazīstams faraona laikā.
Ēģiptē katram laika periodam bija sava noteikta, konkrēta seja, savs svētais vārds un noteiktas īpašības.
Vispazīstamākās bija dienas prognozes, kuras kā pagānisma izpausmes stingri aizliedza jau Mozus (5. Mozus 18.10).
Paralēli dienas prognozēm bija 30 prognozes, kas saistītas ar Mēness vecumu - Mēness dienu prognozes.
Tai laikā tika pieminētas arī Dekānu prognozes, kas attiecas uz katrām 10 (dekāni) vai 5 (subdekāni) dienām un kas ir saistītas ar šajā laika posmā heliaktiski uzlēcošajiem  zvaigznājiem. Kad Ēģiptē iepazina zodiaku, tajā dekāni tika ievietoti tā, lai katrs dekāns aptvertu 10 zodiaka grādus. Vēlāk arī dienas prognozes tika saistītas ar Zodiaka 360˚ un Saules stāvokli. Šādi Orākulteksti, kas tika dēvēti par Tēbejas
kalendāriem, populārajā astroloģijā ir sastopami arī turpmākajos gados.

__________________________


*Heliakālais lēkts -  zvaigznes vai debesu spīdekļa pirmā parādīšanās pēc neredzamības perioda.
*Konstelācija - debess spīdekļu savstarpējais stāvoklis.

Uz Augšu