Lācis - Mēness dzīvnieks. Ziemas miega dēļ viņu saista ar Mēnesi. Lācim raksturīgās nomoda un miega periodu mijas, veidoja viņa simbolisko saiti ar iniciācijas rituāliem. Ziemeļu tradīcijā lācis bieži ir saikne starp vīrišķo un sievišķo, starp debesīm un zemi. Šamaņu tradīcijā un maģijā lācis ir cilvēka atspulgs. Ķeltu mītos un leģendās lācis ir zemes uzplauksmes dievietes Artio svētais dzīvnieks un pati dieviete bieži attēlota lācenes veidolā. Arī karaļa Artūra vārds ir saistīts ar lāci (arthos - lācis). Un visdrīzāk, tieši karalim Arturam, tāpat kā viņa vārdam, ir saikne ar latviešu teikās apdziedāto varoni un cīnītāju Lāčplēsi. Un lāča ausīs slēptais spēks ir gaišdzirdības spēks. Lācis ir arī spēka un diženuma simbols. Ziemeļu tradīcijā tieši lācis, nevis lauva, tiek piesaukts kā zvēru karalis. Taču tikpat bieži arī kā nāves un iznīcības simbols un tad viņš ir saistīts ar Lilitas tēlu - šī būtne bieži parādījusies lāča izskatā un ievilinājusi bērnus mežā. Grieķu tradīcijā lācis ir viens no Artemīdas svētajiem dzīvniekiem. Kā vēsta mīts, nimfa Kallisto tika pārvērsta par lāceni un kā zvaigznājs pacelta debesīs. Lācis ir arī instinktu neprātīgā spēka simbols. Alķīmijā lācis ir saistīts ar pirmmatēriju, ar nezināmo un noslēpumaino. Grieķu, ēģiptiešu un latīņu pasaulē lācis ir mātišķuma simbols. Viņš piedzimst bez formas un māte lācene šo būtni silda pie savām krūtīm un aplaizot tam piešķir formu. Šī teika ir līdzība tam, kā no haosa Dievs mīlestībā radīja pasauli un atgādina vienkāršo patiesību par nemitīgo radīšanas norisi, kas tik līdzīgi atspoguļojas dzīvnieku, dabas un Visuma radīšanas modelī. Varbūt tāpēc lāči ir tik mīļas rotaļlietas (bieži vien ne tikai bērniem) un pazīstami kā pasaku tēli - lācītis Pūks ... un Pekausis laikam arī bija lācītis.

Astroloģijā Lācis ir 24. Mēness dienas simbols.

Leopards - ātrums, drosme, nežēlīgs spēks, bezbailība. Āzijā un Āfrikā leoparda ādā tērpās burvji un šamaņi, kas simbolizēja viņu pārspēku pār šī plēsēja dēmoniskajām īpašībām. Senajā Ēģiptē leopards ir viena no Seta izpausmēm: leoparda ādā tērpās priesteri, kuri vadīja bēru rituālus, lai demonstrētu spēju mirušos aizsargāt no tā ļaunajām ietekmēm. Antīkajā pasaulē leopards bija grieķu Dionīsa un romiešu Bakha pavadonis - gan radītājs, gan ārdītājs vienā personā. Kristietības tradīcijā leopards ir ļaunuma simbols. Taču heraldikā leopardu tāpat kā ķīniešu tradīcijā saista ar spēku, drosmi un varenību.

Lotoss - auglības simbols senās Ēģiptes, Indijas, Ķīnas un Japānas mītoloģijā. Dzimšanas un atdzimšanas simbols, kā kosmiskās dzīvības avots tas saistīts ar Saules dieviem un radītājdievībām. Ēģiptē lotoss simbolizē Saules atdzimšanu no pirmatnējā haosa. Austrumu garīgā tradīcija (ķīniešu, indiešu un japāņu budisms) lotosu uzskata par cilvēka garīgās izaugsmes simbolu: gara tumsība, tās apzināšanās un sapratnes iegūšana. Gluži kā lotoss, kurš saistīts ar trijiem elementiem (stihijām) - tā saknes iestiepjas dziļi netīrā zemē, kāts aug ūdens apskalots un zieds atveras gaisa stihijas pārņemts virs ūdens baltā, sārtā vai zilā krāsā, tāpat arī cilvēks caur ilūzijām un maldiem virzās uz apgaismību. Tieši Ūdens ir ilūziju simbols šajā gadījumā. Lotosa tēla simbols sastopams ķīniešu, ēģiptiešu, āriešu, indusu un japāņu ezotēriskajās doktrīnās. Tūkstošlapu gaismas lotoss aizvien ir simbolizējis dzīvības enerģijas prānas koncentrācijas punktus, bet kā atsevišķu čakru lotosam, tam ir iespējams arī cits ziedlapu skaits. Lotoss simbolizē cilvēka iekšējo iespēju īstenošanu, tantrismā un jogā tā ir prasme izmantot caur čakrām plūstošo un izplaukušā ziedā starojošo enerģiju. Lotoss ir atdzimšanas un mūžības simbols.

Mākoņi -starpnieki starp zemi un debesīm, garu un matēriju, sapņiem un realitāti. Pasakās paustais teikums par izzušanu mākoņos tiek tulkots kā kaut kā pārvēršanās tīrā enerģijā. Mākoņi ir arī vīrišķās auglības simbols - gan garīgā, gan fiziskā laukā. Līdztekus tam, ka mākoņi kā lietus vēstneši ir saistīti ar pārpilnību, tie simbolizē arī dievišķo atklāsmi un pašu Dieva klātbūtni. “Devītais mākonis” ir mistiskas laimes simbols. Bibliskajā simbolikā gaiši mākoņi ir Dieva klātbūtnes simbols, skandināvu tradīcijā tumši mākoņi - Valkīru ugunīgie zirgi, savukārt grieķiem - Apollona ganāmpulks. Tibetiešiem “balto mākoņu ceļš” ir garīgās attīstības un pilnveidošanās simbols. Senie indiāņi mākoņos saskatīja auglības iemiesojumu. Simbolu valodā mākoņi ir gaisa, debesu un eņģeļu līdzība. Tumši lietus mākoņi daudzviet ir auglības un ražības vēstneši, jo tie ir glābiņš no sausuma.