Aplis - viena no izplatītākajām figūrām - mūžības simbols. Pasaules koka horizontālā virsma. Lodes projekcija.Sākotnējais vienotības un bezgalības simbols. Absolūta un Pilnības zīme. Laiks mūžībā - līnija, kurai nav ne sākuma, ne beigu un visi tās punkti ir ekvivalenti. Virzība pa apli atgādina nemitīgu atgriešanos pašam pie sevis. Kā makrokosmiska zīme, aplis veido zodiaku. Apļa centrs ir laika un izplatījuma bezgalīgās virzības (griešanās) avots.

Laika perioda un virzības izplatījumā apzīmējums ir fiksēts kā intervāla iedaļas apļa lokā visapkārt tam. 12 iedaļas ir tradicionālākais dalījums. Tā ir skaitļa 12 arhetipiskā saikne ar gada un diennakts ciklu. 12 stundas un 12 zodiaka zīmes. Gads ir laiks no viena ziemas vidus līdz nākamajam. Gadu uz pusēm dala Ziemas un Vasaras Saulgrieži. Sadalot apli četrās daļās, veidojas debespuses un gadalaiki. Aplis simbolizē debesis, kam pretstatā ir kvadrāts - zeme.

Aplis ar punktu centrā astroloģijā ir Saules simbols. Aplis ietilpst arī Merkura, Veneras, Marsa, Urāna, Hīrona un Plutona simboliskajos apzīmējumos.

Centrs - pasaules veidojumā centrs ir galvenais struktūru veidojošais elements. Izplatījuma punkts, ap kuru fiksējas modelis - fizisku un garīgu spēku un enerģiju koncentrācija. Mistiskais centrs - Visuma augstākais princips, slēptā, dievišķā atspulgs. Tās gudrības atspulgs, kuru cilvēks nozaudējis. Centru var pieņemt kā Pasaules kalnu vai Pasaules koku. Tas ir punkts, no kura viss sākas.

Geometriski priekšstats par pasaules centru tik attēlots kā aplis ar punktu vidū. Astroloģijā saules simbols ir aplis ar punktu vidū, kā arī tradicionāli zodiaks tiek attēlots šādā pat veidā. Cilvēks ar kuru viss notiek un zodiakā atspoguļojas ir tas punkts tā vidū.

Krusts - krustu dēvē par zīmju zīmi. Divas krustotas līnijas jau no senlaikiem ir satopamas visu tautu rakstos kā aizsardzības, svētuma vai ticības apliecinājuma zīmes. Krustu formas un novietojuma virziens var būt visdažādākais. Astroloģijā ir sastopams vienādmalu krusts, ko pazīstam kā grieķu krustu. Jau tālos aizlaikos šāds krusts ticis izmantots kā Saules un lietus dieva simbols, kā pasauli veidojošo elementu (zeme, uguns, ūdens, gaiss) kopuma simbols.

Astroloģijā krusts tiek izmantots Zemes simbolā - aplis ar krustu vidū, kā arī Merkura, Veneras, Jupitera, Saturna, Urāna, Neptūna un Plutona simboliskajos apzīmējumos.

Trijžuburis - Indijā tas ir dieva Šivas simbols. Grieķijā un Senajā Romā - jūras dieva Neptūna (Poseidona) simbols. Tā izcelsme un nozīme ir ļoti daudzveidīga. Dažviet to uzskata par valstiskas varas simbolu, dažviet par stilizēta trīslapu zieda atveidu vai līdzību, vēl citur pat par zibens simbolu. Tas var būt arī simbolizēt varu pār trim pasaulēm - zemes, debesu un pazemes.

Astroloģijā trijžuburis savienojumā ar krustu ir Neptūna simboliskā zīme.