Galvenā lapa Lapas karte

18.11.2017

 

Saule Jaunavas zīmē

                       
 
Saules Rasas 2005 gada vasaras nometnes Mandala

MIERS

 

Apsēdies un nomierini savu prātu.

Elpo lēni un mierīgi.

Nedomā neko.

Tikai sēdi un sajūti Mieru.

Sajūti to, kā kāda pasaules daļa ir pilnīga Miera pārņemta.

Ir tikai Miers, kuram tu ļauj ienākt sevī.

Tu paveries apkārt un saskati Mieru.

Tu ieklausies skaņās ap tevi un sadzirdi Mieru.

Tu esi Miera pārņemts un Miera piepildīts.

Tu pats esi Miers pasaulē.

MĪLESTĪBA


Pār zemi nolaižas nakts.
Tas ir atpūtas un miera laiks.
Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Nesavtīgas Mīlestības radīšanas laiks.
Tīra ir mūsu doma kā zvaigžņu klaids.
Skaidrs ir mūsu prāts kā ūdens šalkas klusumā.
Skanīga balss tai Mīlestībai, kura cauri mums plūst
Un ir mūs modinājusi dzīvībai.

Vārdi ir viedi un stipri.
Doma kā miers un tumsas skaņa.

Tīra un nesavtīga,
Radoša un skaidra
Mīlestība plūst caur mani un padara mani svētu,
Un padara mani radošu,
Padara mani brīvu.
Domas un jūtas ir brīvas,
Robežas zudušas,
Mīlestība ir brīva – kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība...

 
  0 Āksts

 

 

Bija diena, kad tu pirmo reizi ievilki elpu. Tava sirds jau pukstēja. Abi,- sirds un elpa- ir tavas dzīvības nesēji. Cik ilgi pukstēs tava sirds un plūdīs tava elpa, tik ilgi dzīvosi tu. Katrs tava ķermeņa atoms ir pakļauts visaptverošam likumam- kārtībai. Katram tava ķermeņa atomam tu esi kosmoss. Tāpat kā Kosmoss ir Makrokosms, bet nevienai formai pastāvīgums nav mūžīgs, jo viss mūžīgais noved pie sastinguma un līdz ar to arī pie nāves.
Kaut kad apstāsies tava elpa un tava sirds pārstās pukstēt, un katra tava ķermeņa šūna, katra molekula, katrs atoms atdalīsies no kopuma, kam līdz šim bija kalpojuši un iegūs brīvību lai pievērstos jaunām iespējām. Kas bijis līdz šim, tiek aizmirsts; kas būs, nav zināms. Tas ir āksts pāri bezdibenim. Viņš nes sev līdzi maisiņu, un kāds sens cilvēces noslēpums vēsta, ka neapzināti viņš nes sev līdzi četrus maga darbarīkus. No vecās pasaules uz jauno. Viņš atradīs maga galdu. Jauns cikls uzņems savu gaitu.
Šī vēsts tavā pašreizējā dzīvē pāries un vienlaicīgi sāksies jauna. Jaunā, kas sniegs jaunas iespējas, visu acumirkļu summa, kas esi tu,- tā tava dzīve. Katrs tavas dzīves acumirklis slēpj sevī iespējas, vienu pēc otras,  kuras var īstenot. Katra tavas dzīves sekunde var kļūt par laika posmu, kurā no Mikrokosma, kurā esi tu, var tikt izveidots jauns universums, jauna tava dzīve. Katrā laikā no āksta, ja vien tu to gribi, var pārtapt par magu, paņemt rokās tavus četrus maģiskos instrumentus un dzīves lokā atrast tavu ceļu, kas ved pretī gaismai.
Kādas iespējas piedāvā mana dzīve tagad, kuras es varu apzināties? Vai es redzu tās iespējas, ar kurām es varu no āksta pārtapt par magu?


 

I Mags


Izjūti savu ķermeni. Seko līdzi tam, kā tu nes ķermeni uz tā pamata, uz kura tu tagad atrodies. Ieklausies sevī. Varbūt tu pieņem savas sirds miegu un varbūt tu izjūti katras sava ķermeņa šūnas vibrācijas un dzīvīgumu. Skaties uz astoņiem gulētājiem pār Maga galvu. Viņi izsaka jaunu sākotni. Un tu, Mags, tagad raugies uz savu galdu, izjūtot savu ķermeni, un tev kļūst zināmi četri maģiskie darbarīki. Ar tiem tu vari iedarboties uz Zemes materiālo pasauli, un tavu iespēju robežās to pārveidot. Zizlis tavās rokās ir viss, kas visplašākajā nozīmē saistīts ar dzīves spēku, kas pavasarī liek augiem plaukt un ziedēt, ir arī tevī un pilnīgi pārņem tevi. Kauss tavās rokās slēpj visu, kas tevī plūst- tavas jūtas, mīlestību, naidu, prieku, skumjas. Ar zobenu tu turi kārtībā savu iekšējo un ārējo pasauli. Tas ir viens un sniedz vietu visiem tiem, kuriem tas piešķir savu kārtību. Monēta simbolizē tā spēka instrumentu, kurš noteiktā laikā satur kopā visu un ļauj atrasties nostiprināšanas stāvoklī. Un arī ar tavu ķermeni, kurš ir veidots no neskaitāmām atoma daļiņām. Šie atomi atrodas kosmosā jau kopš senseniem laikiem. Un tagad , uz noteiktu laiku tie ir savienoti tavā ķermenī, kurš sevi nes kā māte.
Matērija- tā ir māte.
Ar vienu roku mags norāda uz augšu, ar otru- uz leju. Tādējādi tas izsaka senseno likumu, ka viss, kas ir augšā, ir arī lejā, un visam, kas atrodas lejā, ir savu atbilstību arī augstākajā vai augstākstāvošajā pasaulē. Magam ir jāskatās uz augstāk atrodošos pasauli, jāsaprot tās jēga un tās kārtība, un sava pasaule, kurā viņš pats atrodas, ar smadzeņu vai maģiskajiem instrumentiem jākārto un jāveido pēc augstākās pasaules parauga.
Kā magam, kurš izmanto savus maģiskos instrumentus, tev vajadzēs tavu vīrišķo, aktīvo, izstarojošo enerģiju arī tad, ja tu esi sieviete.
Kur tu atradīsi savā dzīvē un apkārtējā pasaulē to pasauli, uz kuru tu vari iedarboties ar četru maģisko instrumentu palīdzību.
Kas ir augša tavā dzīvē un kas ir leja, kur tev, magam tiek uzticēta darbošanās.


II Augstā Priesteriene

 

Izjūti savu ķermeni. Un tad savu uzmanību vērs pilnībā uz āru. Sajūti visu, kas iedarbojas uz tavu ķermeni: tava apģērba piekļaušanos, vai savu elpu, temperatūru, kādu troksni, kas atskan no kaut kurienes. Manu balsi.
Tagad vērs savu skatu uz Augsto Priesterieni, kā viņa tur sēž un gaida. Gaida kaut ko, kas viņai tuvojas. Un sagaidīs. Viņa ir gatava to pieņemt un saņemt.
Tagad tu sajūti savu enerģiju, kura ir tavā rīcībā divos veidos. Tu vari izmantot aktīvi vīrišķo Magu, tuvoties savai pasaulei un iedarboties uz to. Kā sievišķā Augstā Priesteriene, arī, ja tu esi vīrietis, tu ļausi notikt tam, ka aktīvi darbojošais mags, pilnīgi vienalga, kādā formā pienāk tev klāt, iedarbojas uz tevi un savienojas ar tevi.
Viss lielajā Kosmosā svārstās starp diviem poliem: starp aktīvo vīrišķo un pasīvo sievišķo. Šis spēks pārvalda visu Kosmosu. Augstā Priesteriene ir visas dabas dieviete. Viņas simbols ir Mēness, kurš uzņem enerģiju no vīrišķās Saules.
Priesterienei aiz muguras uz kolonnām ir uzkarināts augsts priekškars. Katrs priekškars slēpj kādu noslēpumu un tajā brīdī, kad savienojas Mags ar Augsto Priesterieni, vīrišķās un sievišķās enerģijas, kad priekškars tiek norauts, tiek atklāts noslēpums. Šis noslēpums saucas veselums, kas rodas, apvienojoties sievišķajam un vīrišķajam, materiālajam un garīgajam, cilvēciskajam un dievišķajam. Katram veselumam ir jāved uz pilnību, jo tikai šajā savienībā, jebkurā līmenī var rasties dzīvība un dzīvi var dalīt.
Ej šodienā, meklējot atbildi uz jautājumu: ”Kā es izjutīšu un uztveršu apkārtējo pasauli? Kā es ļaušu savai apkārtējai pasaulei man pietuvoties? Kā es izturēšos pret to, kas no ārpuses man tiek dots un uzticēts? Kā es piedzīvošu un izjutīšu savu sievišķo enerģiju? ”


III Valdniece (Imperatore)

 

Sajūti savu elpu. Sajūti, kā tevī ieplūst gaiss. Tas notiek pats no sevis, kad tu atbrīvojies un atveries. Tad izjūti brīdi starp diviem elpas vilcieniem, kad  viss liekas mierīgs un atpūšas, un tad to kustību, ar kuru tu izelpo. Elpot nozīmē dzīvot. Katra gaisa plūsma, kas ieplūst tevī, savienojas ar tavu ķermeni, dāvina tam dzīvību un enerģiju. Un tu atdod tam savu izelpu, to, kas grib izkļūt no tevis laukā, kas ārpus tevis, brīvs no tevis, dabā grib apvienoties veselumā. Pazīt elpu tās mijā- ieelpa- izelpa- tā ir Valdnieces enerģija. No savienošanās rodas kaut kas jauns, patstāvīgs. Dzīvība. Tā var būt dzīva tikai tad, ja tā tiek piedzemdēta un tas nozīmē kļūt brīvam un patstāvīgam. Tā ir piedzimšana. No Augstās Priesterienes, jaunavas, ir izveidojusies Valdniece, māte. Māte darbojas un dzemdē. Abām ir savs laiks. Pāragra piedzimšana nozīmē nāvi. Un arī nespēja atbrīvot, pārāk ilga turēšana drošībā, nes nāvi pašam sevī.
Ieelpa. Izelpa. Pieņemšana un dzemdēšana. Katram ir savs laiks. Būt Valdniecei nozīmē, ka tu atbrīvo sava sievišķā spēka otro daļu: dzemdēšanai savā dzīvē piešķir patiesu vērtību. Un tas attiecas arī uz tiem gadījumiem, kad tu esi atrauts no dabas. Un arī sieviete, kura nav dzemdējusi un nedzemdēs, kad viņa uzņem dzīvību, to glabā un pārvērš, un dzīvību izstaro jebkurā līmenī, ir Valdniece.
Arī katrs vīrietis ir māte un Valdniece. Dzīvais spēks, kuru viņš uzņem no ārpasaules, ļauj viņam pilnībā piepildīt sevi un savienoties ar paša spēku, un no tā radīt kaut ko jaunu, ļauj piedzimt no sevis.
Valdniece ir zeme. Viņa pārvalda nostiprināšanās spēku, kurš bezformas dzīvībai kā matērija kļūst par māti. Kur tu atradīsi iespēju savā apkārtējā pasaulē dzīvot Valdnieces enerģijai, kur tu atradīsi cilvēku vai kaut ko tavā apkārtējā pasaulē, kur tu kā Valdniece, Pirmmāte, spēsi sniegt stabilu pamatu?
Kas atrodas tevī vai tavā apkārtējā pasaulē tāds, ko tu vari radoši veidot?


IV Valdnieks

 

Uz mirkli atraisi savu skatienu no Valdnieka attēla un sajūti savu apkārtējo pasauli. Pamēģini sajust vietu, kurā pašlaik atrodies. Tu esi šīs apkārtējās pasaules daļa, varbūt tas esi tu pats, kas šo vidi ir veidojis. Vai arī tā jau bija šeit un tu tajā vienkārši iekļāvies. Tagad paskaties atkal uz attēlu.
Arī Valdnieks ir iekļāvies. Tronis, uz kura viņš sēž, skaidri parāda šo iekļaušanos. Kā arī to, ka Mags, savienojoties ar Augsto Priesterieni, ir paņēmis daudz ko no sievietes būtības. Gluži tāpat, kā Augstā Priesteriene kļuva par māti, Mags kļūst par tēvu.
Vīrišķā Maga uzdevums ir radīt dzīvību, tēva un Valdnieka uzdevums- veidot kārtību un apkārtējo vidi, lai šī dzīvība varētu izdzīvot un attīstīties. Valdnieka simbols ir scepteris, kuru viņš tur savā rokā. Dzīvība- tā bija, ir un būs.
Radīt kārtību. Sargāt kārtību. Tas ir uzdevums, kas vīrišķajam Valdniekam tiek dots. Un tas atrodams arī katrā sievietē.


V Priesteris (Hierofants)

 

Ieklausies sevī. Ja es tagad, tad tu kādu citu reizi saklausīsi balsi, kura skan tevī un runā caur tevi. Tā ir klusa balss un tai ir vajadzīgs miers un uzmanība, kas nebūt nenozīmē klusumu (mieru). Šī balss nav spēcīgāka par dzirksteli, kas tevī kvēlo.
Mēs visi esam dzirksteles no dievišķā ugunskura. Tāpat kā dzirksteles reizēm lec prom no liesmojoša ugunskura, tāpat arī mēs esam spīdošas dievišķās uguns dzirksteles, kuras tumsā iet savu ceļu.
Šai dzirkstelei ir ne tikai spīdēšanas spēks, bet arī balss, kura uzrunā mūs caur Hirofanta attēlu. Tā neļauj mums aizmirst par mūsu izcelsmi, kas vienlaicīgi ir gan mūsu mērķis, gan mūsu mājas.
Reizēm mēs esam ļoti tālu no šīs dievišķās uguns, tā it kā šī dzirkstele būtu nodzisusi, bet tā nenodziest nekad. Un tās degšanas spēks atspoguļojas mūsos. Ja no kvēlošanas ir izveidojusies liesma, tad šī dzirkstele mums ir kā bākas uguns, kas kuģim dziļā naktī palīdz noturēt kursu. Bākas uguns ir tas punkts, pēc kura jūrnieks var orientēties.
Katru bākas uguni var aplūkot no divām pusēm- no kreisās un no labās. Tas attiecas arī uz dievišķo uguni mūsos. Viena ceļa centrā stāv Lielais Visums un cilvēks, kurš iet pa šo ceļu, piedzīvo vienu daļu no šī Visuma, kuram tas kalpo un kuram tas sniedz drošību un patvērumu. Uz otra ceļa centrs esi tu pats. Tu atceries par savu dievišķo izcelsmi. Uz šī ceļa tu sevi piedzīvo kā dievu.
Abi tēli pie Hirofanta kājām simbolizē abus šos ceļus. Kurš no tiem esi tu: labais vai kreisais? Kuru ceļu tu gribi izvēlēties, lai nokļūtu atpakaļ mājās un savienotos ar dievišķo uguni?
Vai tu dzirdi balsi, kas caur tevi skan tevī? Ko tā tev saka?



VI Mīlošie

 

Sajūti TARO attēlu, uz kuru tu skaties. Jo vairāk tu to sajutīsi kā attēlu, kas tev vēlas kaut ko teikt, jo vairāk tas kļūs tev par tevi. Tas nozīmē, ka tu izvirzīsi prasības uz centru un vidu no visas Esības. Un piešķir kādam citam Tu vietu savā dzīvē, tavā apkārtējā pasaulē. Sajūti spēku, kas no attēla plūst uz tevi un kas kaut ko pamodina tevī. Un sajūti spēku, kas no tevis izplūst uz šo attēlu. Sajūti, kā abi spēki tādā mijiedarbes spēlē savienojas jaunā, patstāvīgā enerģijā un sajūti arī šo jauno spēku.
Tu piedzīvo. Ka pasaule nesastāv tikai no tevis vien. Tagad pasaule ir dzīva spēku apmaiņa, tā ir dzīve no es uz tu, no tevis uz mani. Tu vari mainīties ar visu tavā apkārtējā vidē: ar dzīvniekiem, augiem, akmeņiem. Arī jebkurš priekšmets, kuru tu izmanto, tavā tuvumā var kļūt par tevi, ar kuru tu savienojies.
Tā ir savienojuma ass starp viens otru mīlošiem, kura savieno tos horizontālā līmenī. Divas polaritātes savienojoša ass starp kurām plūst spēks un svārstās enerģija. Es un tu ass- no cilvēka uz cilvēku.
Bet es un tu nav tikai uz horizontālās ass. Es un tu pastāv arī vertikālē- no lejas uz augšu. Lejā atrodies tu, augšā ir Dievs, dievišķais  lai vai kā tu to sauktu. Un šis dievišķais vēlas saskarsmi ar tevi.
Kur ir tavs Tu apkārtējā pasaulē?
Kur ir tavs Tu horizontālā asī?
Kur ir tavs Tu vertikālā asī
Ļauj plūst spēkam caur abiem poliem!

Ko Tu dari ar šo spēku?


VII Pajūgs

 

Sajūti savu laiku. Tu vari to sajust savos sirds pukstos, mūzikas skaņās, vārdu savienojumos manā balsī. Tiklīdz tev ir tu, tā ir arī kustība uz šo tu. No šīs kustības rodas laiks. Savā dzīvē tu vienmēr atrodies tagadnē: tikai šeit un tagad. Šī tagadne ir cēlusies no pagātnes. Un no tavas tagadnes tiks veidota nākotne. Tas, ko tu darīji vakar, nosaka tavu šodienu un tas, ko tu dari šodien, noteiks tavu rītdienu.
Katru mirkli tu vari brīvi lemt, darīt to, ko tu gribi. Pat tad, kad tava kustības brīvība ir visvairāk ierobežota, tev paliek iespēja, un lai arī tā būtu ļoti maza, pieņemt lēmumus un tos īstenot pēc tavas brīvas izvēles. Vienmēr ir kāda joma, kurā tu vari brīvi darboties. Tavs dzīves ceļš ir pielīdzināms ratiem, kurus velk divi vilcējdzīvnieki. Katrs no dzīvniekiem ir dzīva radība, patstāvīga enerģija. Tiem ir savs priekšstats par kustības veidu, ceļu, gabalu, pa kuru taviem ratiem ir jābrauc uz priekšu. Ja abi dzīvnieki katrs par sevi vilks tavus ratus pēc saviem ieskatiem, savu mērķi tu nesasniegsi nekad. Tu pats vadi ratus. Tev kā magam ir spēks pakļaut abus vilcējdzīvniekus tā, lai tev sniegto iespēju robežās tie aizved tavus dzīves ratus uz turieni, kur tu to gribi, kurp dodas tavs dzīves ceļš. Pēc kuras ģeogrāfiskās kartes tu vadi savu dzīvi?
Ar savām nesaskaitāmajām zvaigznēm pār tevi būs debess jums arī tad, ja tu to neredzēsi. Katra zvaigzne iet savu ceļu, kurš tai ir dots Kosmosa lielajā kārtībā. Paskaties ar savu sirdi uz šīm zvaigznēm, kuras iet savus ceļus, kalpojot Kosmosa lielajai kārtībai. Tās ir tava ģeogrāfiskā karte. Ja to kārtībā tu varēsi atrast lielo kārtību, kuras kopīgai izpildīšanai un veidošanai esi radīts, tas ir ceļš, pa kuru jābrauc taviem ratiem. Ko tu darīsi šodien, lai vadītu vilcējdzīvniekus, tavu ratu enerģijas pēc tavām vēlmēm? Kurp tu vēlies tos aizvest?
Ko tu darīsi šodien, lai rītdiena būtu laba?


VIII Patiesība

 

Pievērs savu uzmanību tam, kā tavs ķermenis saskaras ar apkārtējo pasauli. Sajūti pamatu, uz kura tagad atrodas tavs ķermenis. Tas var atrast pamatu un turēties uz tā tikai tad, ja šis pamats ir stingrs, ciets un stabils. Kosmosā viss ir vibrācijā.
Arī tas, kas mūs nes: pamats, matērija, ir vibrējoša kustība. Bet tā ir tik maza un blīva, ka mēs to izjūtam cietu. Pamats, kas mūs nes ir dažādu spēku smalka un bezgalīgi plaša apmaiņas spēle. Bet šī kustība nes mūs, tur mūs, šeit mēs varam uzticēties, jo šīs dažādās enerģijas klausa vienam lielam likumam. Kas visiem un katram norāda savu vietu un savu uzdevumu lielajā Visumā. Katrai enerģijai ir tās polārā pretenerģija. Un pretī viena otrai tās turas līdzsvarā. Tā rodas stabilitāte. Obligāts priekšnoteikums mūsu pastāvēšanai uz zemes materiālajā pasaulē. Māja, kurā tu dzīvo, var tevi tikai paslēpt, jo tā ir būvēta pēc šīs statiskās valstības savstarpēji atbilstošo enerģiju likuma un attiecīgi šī māja var pastāvēt tikai tāpēc, ka arī pamats, uz kura tā ir uzcelta, klausa tai pašai kārtībai un tam pašam likumam. Sakārtot šo dažādo enerģiju savstarpējo plūsmu, piešķirt tām stabilitāti, tas ir uzdevums, kuru mūsu apziņā izsauc Tarot VIII attēls- Taisnība.
Tava dzīve nesastāv tikai no kustības, no dinamiskām enerģijām. Tikpat nepieciešama ir arī statiskā enerģija, kura viena pati var sniegt stabilitāti, kura veido pamatu, uz kura var attīstīties un pastāvēt dzīvība.
Vai tavā dzīvē un apkārtējā pasaulē, kurā tu vari darboties, tu esi ievērojis stabilitātes likumu?
Ko tu darīsi šodien, lai turpmākās dienās savā dzīvē un savā apkārtējā vidē ieviestu stabilitātes likumu, lai visi var sajust savu īsto un līdzsvaroto vietu, lai kalpotu Lielajai Kosmosa kārtībai?


IX Vientuļnieks (Eremits)

 

Aizver acis un vēlreiz vērs savu iekšējo skatienu uz visām bildēm, kuras tu līdz šim jau esi redzējis. Pamēģini vēlreiz sajust sevī  enerģiju,  kura ar tām ir saistīta.
Ieraugi Magu un sajūti viņa aktīvo, izstarojošo spēku. Ieraugi  Augsto Priesterieni un sajūti viņas pasīvo, uzņemošo (pieņemošo) enerģiju. Ieraugi Valdnieci un sajūti viņas radošo , dzemdējošo enerģiju, kas ved uz jauno.
Ieraugi Valdnieku un sajūti viņa enerģiju, kas kārto, veido, nosprauž robežas dzīves kalpošanai. Ieraugi Hirofantu un sajūti dievišķo dzirksteli sevī, kas caur tevi uzrunā tevi.  Ieraugi Mīlošos un sajūti enerģiju, kas aizved tevi uz tu. Ieraugi Ratu vadītāju un sajūti dinamisko enerģiju sevī, kas atspoguļojas kustībā un laikā.
Ieraugi arī Taisnību un sajūti  noturīgo enerģiju, kas visām lietām piešķir līdzsvaru un stabilitāti.
Tagad atver acis  un paveries uz tev priekšā novietoto attēlu. Tu ieraugi Eremitu kā ceļinieku. Viņam rokās ir spieķis un lampa.  Arī viņš atskatās uz ceļu, pa kuru līdz šim ir gājis. Un arī viņš ierauga atsevišķas pieturas noietajā ceļā un sajūt to spēku sevī.  Visi šie spēki ir šeit, vai tu tos atpazīsti vai nē. Varbūt līdz šim tie bija atrauti no tavas izpratnes un apziņas un palikuši neapzināti tavā iekšējā pasaulē.
Katram cilvēkam piemīt šīs enerģijas, bet tikai Eremits tās apzinās. Apzinātība ir nepieciešama, ja no šī brīža tu gribi iet šo ceļu tālāk. Jo tikai apzinātība vedīs tālāk un augstāk. Dzīve ir apzinātība, kura veido dzīvi par īstu dzīvi.
Ko tu darīsi šodien, lai apzinātos tās enerģijas, kuras nosaka tavu dzīvi?
Ko tu esi uzzinājis un iemācījies no savas līdzšinējās dzīves?
Ko tu vari darīt, lai to, ko tu esi apzinājies varētu īstenot tavā turpmākajā dzīvē?


 

 


X Likteņa rats

 

Paskaties, kas atrodas tev priekšā. Sajūti priekšmetus, kas atrodas tavā redzeslokā acu priekšā. Un piedzīvo, ka to pastāvēšana( esība), to iedarbība, kalpo Lielajam Visumam.
Izdzīvo sevi kā daļu no šī lielā veseluma( Visuma). Tu esi daļa no šīs pasaules. Kas atsakās no sava es un atkāpjas no viduspunkta lielajā Visumā,  par to, no kā ir atteicies saņem kaut ko jaunu. Tu- augstākā un plašākā līmenī. Šī atteikšanās, atkāpšanās ir nepieciešama, lai varētu atpazīt Lielo visumu
(veselumu) tajā, kas ir ap mums, un tajā, kas ir mūsos: tā kārtību, tā likumu. Iet ceļu uz šo Lielo Visumu ( veselumu) nozīmē aprakstīt atziņas( izpratnes, izziņas) ceļu.
Šajā Lielajā Visumā( veselumā dzīvo 3 spēki:
* atdzīvinošais spēks, kurš vēlas veidot un radīt jauno;
* kavējošais un izārdošais spēks, kuram tas, kas pastāv, ir jāizjauc, lai rastos vieta jaunajam;
* spēks, kas rada līdz svaru starp šiem abiem spēkiem, lai gan atdzīvinošais, gan ārdošais spēks paliek tajos ietvaros, kuri katram ir piešķirti; pārpilnībā noved abi spēki- gan atdzīvinošais, gan ārdošais; kosmosā abi izsit no līdzsvara.
Ja tu gribi paturēt jēdzienus ’’labs’’ un ļauns, tad  ļaunais ir tas, kas grauj kosmosa līdzsvaru (no atdzīvinošās un no ārdošās puses), un  labais ir tas, kas sargā kosmosa kārtību: vai nu tas rada un atdzīvina jauno vai iznīcina  savu laiku piepildījušo, veco. Ar savu iekšējo aci iekustini riteni, ļauj, lai vienreiz viens riteņa spēks griežas vienā virzienā, tad ļauj otram griezties otrā virzienā.  Ielaid abus šos spēkus sevī, tad sajūti un atpazīsti spēku, kas līdzsvaro. Abi spēki ienes līdzsvaru un kārtību brāzmainajā kustībā.  Sajūti arī šo spēku sevī.
Tu neesi tikai viena daļa no Kosmosa, tu esi arī kosmoss pats sev .
Kā tu sajūti atdzīvinošo spēku savā apkārtējā vidē? Pasaulē?
Ko tu vari darīt, lai trešais spēks radītu līdzsvaru?


XI Spēks

 

Novērs uz brīdi skatu no Tarot bildes un paskaties uz augšu. Sajūti, kas ir virs tevis. Tā augšā- ir realitāte, kas ir cieši saistīta ar tavu pašreizējo, šā mirkļa pasauli. Tā arī pieder pie zemes, pie materiālās pasaules. Bet tā realitāte, virs tevis, kļūs tev saprotama tikai tad, kad tu attālināsies no savas atrašanās vietas un fiziski dosies augšup uz šo pasauli, ar vai bez palīglīdzekļiem
Kad tu nonāksi tai pasaulē, kas iepriekš bija augšā, tad vieta, kurā tu atradies iepriekš, kļūs par leju un vieta, kurā tu esi tagad , kļūs par jaunu pasauli, kurā tu vari darboties. Mags var iedarboties tikai uz to pasauli, kurā pats atrodas. Ja viņš vēlas iedarboties uz augstāku pasauli( augstākā līmenī) , tad viņam ir jāuzkāpj šajā augstākajā pasaulē un pie tam jāiegūst jauna dimensija.
Ja tu esi sieviete, ļauj plūst no sevis tavam vīrišķajam spēkam, tavai ugunij. Celies augšā no Augstās Priesterienes krēsla un rīkojies. Ja tu esi vīrietis, tad piešķir savai ugunij, savai aktīvai, vīrišķai darbībai, jaunu jēgu.
Ej ne tikai uz priekšu, bet arī uz augšu. Abi-- kā vīrietis, tā sieviete, katrs savā veidā iegūst spēku atvērt vai aizvērt rīkli lauvai— atkarībā no tā, kas tai mirklī tiek lūgts. Tā ir suverenitāte.
Suverenitāte nozīmē: es atveru savu es un izeju no savas līdzšinējās apkārtnes un nostājos pie tā, kas man ir jauns, nepierasts un varbūt šķietami pat bīstams. Šī es atvēršana novedīs tevi  ne tikai jaunā pasaulē, kura atrodas augstāk un tālāk, bet tā vienmēr nozīmē arī jaunā sākšanos.
Kur manā dzīvē atrodas pasaule, kuru es varu sev iegūt, atverot sevi un izejot no savas līdzšinējās apkārtnes?
Ko es varu darīt, lai ienestu šai jaunajā dimensijā  savas aktīvās, izstarojošās, vīrišķās enerģijas?
Kā es sasniegšu suverenitāti pār savu lauvu? Ko es varu darīt aktīvi, vīrišķīgi, ar saviem uguns spēkiem, lai virzītos ne tikai uz priekšu, bet arī uz augšu?


XII Pakārtais

 

Novērs savu skatu no Tarot bildes un paskaties uz leju.
Sajūti pamatu, ko mēs saucam par zemi. Pasaule, kurā mēs nonākam, kad mēs ļaujam sev nokrist.
Cilvēka patiesā tiekšanās ir pārvarēt zemes pievilkšanās spēku, stāvēt taisni, paceltu galvu . Tā tu ar savu ķermeni piedzīvosi tikai vienu dimensiju,- vīrišķo, kura aktīvi virzās prom no zemes un vienmēr tiecas uz priekšu divcīņai ar smagumspēku. Ar to šī centība, lai cik tā dabiska arī būtu, ir vienpusēja.
Atsakies no darbības, noliec savas rokas uz muguras un atbrīvojies. Sajūti, kā tavu plecu muskuļi, kā tava galva, kā viss tavs ķermenis  ar smaguma spēku tiek vilkts pie zemes. Ļauj tam notikt. Un atveries. Arī te. Atver savu es. Un ļauj ieplūst tam, kas vēlas ieplūst.
Ja tu esi vīrietis, tad izjūti sievišķo, - uzņemšanas un pieņemšanas sajūtu. Izzini tavu dziļumu pamatu, kurā tu vairs nedarbojies, bet pieņem, sargā un pārmaini to. Ja tu esi sieviete, atveries vēl vairāk, ļauj ieplūst vēl vairāk un atklāj, ka tas, ko tu līdz šim uzskatīji par pamatu, ir vēl dziļāks. Vismaz vienu reizi atlaid bailes,  ka tevī varētu ienākt kaut kas ļauns. Kas baidās no tumsas un no tās norobežojas, neļaus arī gaismai ienākt un tumsu apgaismot.
Kur manā dzīvē ir pamats, kas mani nes, kad es atbrīvojos un skatu pasauli savādāk?
Kā es varu atvērt savu  es, lai ļautu ieplūst tam, kam jāieplūst manī?
Kas manī ieplūdīs, kas mani paplašinās tajā iedziļinoties?


XIII Nāve

Mēģini savu ķermeni pieņemt kā vienotu veselumu. Mēģini sajust, ka tavs ķermenis sastāv no dažādām sastāvdaļām: no pēdām, kājām, rumpja, plaukstām, rokām un galvas. Tava dzīve ir atkarīga no tā, cik labi šīs ķermeņa daļas pilda savus uzdevumus. Ja tu esi slims, tu saskaries ar ierobežojumiem. Iespēju būt ierobežotam mēs sajūtam ātri, un lielākoties nepatīkami. Kā ir ar tām robežām, kas ierobežo mūsu iespējas pilnveidoties?
Katrs paplašināšanās  process ir neatņemami saistīts ar to, ka vecās robežas ir jāatceļ un jāatbrīvojas no tām. Un jebkura pārmaiņa izraisa bailes. Bailes no jaunajām iespējām, kuras mēs vēl nepazīstam. Bailes no nāves.  Nāve nozīmē pārmaiņas. Tas, kas bijis tiks atvirzīts malā un sadalīts pa sastāvdaļām, bet nekas nezūd, arī tu un tas, kas ar tevi ir bijis.
Bet vieta, kurā tu atrodies tagad, vienmēr tiks pārveidota, izjaukta, lai varētu radīt telpu jaunām iespējām. Ne tikai fiziska nāve. Nāve ir kaut kur vienmēr. Vakar. Šodien. Un rīt. Vienmēr tur, kur notiek pārmaiņas, lai varētu izveidoties kaut kas jauns, notiek nāve. Katra pārmaiņa ir sāpīga un tāpēc arī katra nāve ir sāpīga.  Neskaitāmas reizes savā dzīvē tu esi piedzīvojis nāvi mazajās lietiņās, tavā pagātnē, tavā tagadnē.  Nāve , pārveidošanās kaut kādā veidā notiks arī nākotnē.
Cilvēks, kurš karājas mācīja tevi atbrīvoties. Atbrīvoties tagad. Esi atvērts pārmaiņām.  Lai kas arī notiktu, tu vienmēr vari  teikt: ’’ Es esmu!’’ Kā notika nāve manā pagātnē? Kā es šodien pazīstu nāvi? Neskaitāmas reizes es esmu piedzīvojis nāvi un piedzīvoju nāvi un es esmu. Vai es baidos no kaut kādas nāves, kas pienāks rītdien?

 

 


XIV

 

Ļauj elpai ieplūst tevī un iedomājies, ka straume grib piepildīt ne tikai tavas plaušas, bet arī visu ķermeni. Mēģini noskaidrot, cik tālu tas var notikt. Tu ievērosi vietas, ko ieņēmusi elpas straume un citas vietas, kas palikuša tukšas. Šīs tukšās vietas pastāv, bet varbūt tām nav kontakta ar tevi, ar dzīvi, kas esi tu.
Turpini elpot un pamēģini, vai tu vari ielaist gaismu šajās tukšajās vietās. Katra vieta, kura tā tiek piepildīta, tevi paplašina. Tas, kurš ir izgājis cauri nāvei, piedzīvojis sadalīšanos, tagad ar eņģeļa palīdzību var tikt savienots. Bet eņģelis var savienot tikai  tās sastāvdaļas, kas ir pieejamas kā jēlviela. Dažreiz tās ir mazāk, dažreiz vairāk, līdz kopums sastāv tikai no savām daļām. Tagad šīs daļas tiek sajauktas no jauna, savienotas un aplietas no jaunā kausa. Ir skaists tas, ko eņģelis lej kausā: izskaistināts, nepiesārņots un tas ir vairāk nekā līdz šim. Nāve vienmēr dod iespēju nonākt tālāk nekā līdz šim. Kas manī ir jauns, ko no jauna var sajaukt un savienot- kas var kļūt par jūru?
Ko es savā dzīvē varu paplašināt, lai eņģeļa rīcība, jebkurā līmenī, būtu lielāka, lai vairāk būtu, ko saliet kopā. Kā es izturēšu savā dzīvē tukšuma šķietamo klusēšanas laiku, kas saistīts ar katru jauno sajaukšanos?

 

 


XV Sātans

 

Ļauj sev krist. Ļauj savam dzīvības spēkam, savai enerģijai krist uz leju. Iedomājies: tava ķermeņa iegurņa rajons ir kauss, ko tā paceļ un tagad sajūti, kas tur lejā, šai kausā ir atrodams. Atbrīvo visus muskuļus un sajūti šo nevaldāmo spēku tur lejā. Varbūt kādreiz tu sasniegsi kādu punktu, kur būs par daudz, kur tu jutīsi, kā visi muskuļi saraujas, lai ieslēgtu un iemūrētu tur šo varu. Vai tu sajutīsi, kā kliedziens skrien uz augšu. Ļauj nākt šim kliedzienam un ieklausies tajā.
Tas ir dieva kliedziens no dieva Pāna, kuru cietsirdīgi atgrūda māte viņam piedzimstot un pameta bezpalīdzīgu apkārtesošajām varām. Kopš tā laika Pāns staigā pa pasauli ar šo baiļu un izmisuma kliedzienu. Izstumtais, padzītais, atdalīts no lielā Kosmosa. Kas viņu satiek, to pašu pārņem bailes, šausmas un sašutums. Viņš jūtas atdots briesmīgajam, bloķēts ar ķēdi ap kaklu, kas tiek saķēdēta pārāk bieži
Mēs visi esam pārbiedēti, kad mēs sastopamies ar no Visuma atdalījušos pirmatnējo kosmisko spēku.
Vai arī tev ir ķēde ap kaklu?
Vai arī tu jūti bezpalīdzīgu šo atbrīvoto sākotnējo spēku?
Nomet ķēdi un kāp atpakaļ! Tas notiks tad, ja tu no sākotnējās varas ļausi veidoties mīlestībai, ko paātrina kosmoss un kas ir pēdējā dzīvības sargātāja.
Tad arī velns pazaudēs to šausmīgo tēlu un kļūs par gaismu starojošu eņģeli. Un Pāna kliedziens kļūs par dziesmu.
Kas tavā dzīvē ir atdalīts, nemīlēts, varbūt, ka tu esi atgrūdis?
Ko tu vari darīt, lai no draudīgās sākotnējās varas varētu veidoties mīlestība?
Ko tu vari darīt, lai to, kas tavā dzīvē ir atdalīts, izkritis no veseluma (Visuma) un tev rāda velnu, atgrieztu atpakaļ Visumā?


XVI Brūkošais tornis

 

Pamēģini izveidot savu ķermeni lielāku, augstāku. Sajūti, kā tad reaģē tavi muskuļi. Kā tie sasprindzinās. Sajūti, kā tavs ķermenis, kad tas aug, vienlaicīgi arī nostiprinās ( kļūst cietāks). Tu sajūti, kā enerģija ieplūst galvā. Es esmu lielākais. Man ir taisnība. Tu esi lielāks. Tu atrodies augstāk. Un varbūt tu arī redzi tālāk. Tu stāvi augšā uz torņa dzegas, Vai tu jūties labi?
Tad strauji izelpo, un sajūti, kas tad notiek. Augšā, uz torņa dzegas, tu atradies augstākā nelīdzsvarotības, nenosvērtības stāvoklī, un tagad, kad tu esi izelpojis, tu esi saļumis, cietie, sasprindzinātie tava ķermeņa muskuļi tavos plecos un sprandā ir saplaisājuši, un varbūt tu stāvi vai sēdi šeit nolaistiem pleciem, saļimis, sakumpis. Līdzsvara jauns un pretējs veids.
Uz īsu mirkli tu stāvēji uz torņa dzegas un uz īsiem acumirkļiem biji augstākais, lielākais. Šo stāvokli tu nevarēji izturēt. Un tu nokriti. Kritiens pār torņa dzegu ir neizbēgams. Tavā rīcībā ir divas iespējas: nekāp tornī, bet paliec uz dabiskā, cietā zemes pamata, kas tevi nes. Un ja tu pamanīsi, ka esi uzkāpis uz torņa, tad meklē trepes, kas tevi novedīs atkal lejā. Un izmanto tās, pirms tevi no turienes izmet kosmiskā vienlīdzības spēka zibens.
Vai tavās dzīves situācijās tev ir gadījies uzkāpt tornī? Vai tu esi gājis uz torni?  Vai tu vari sev apgalvot, ka tu vari teikt vienmēr un jebkurā situācijā, ko tev nozīmē līdzsvars.
Kur ir kāpnes, pa kurām tu vari savlaicīgi nokāpt lejā, pirms kosmiskie spēki tevi pār dzegu iemet atpakaļ kārtībā un līdzsvarā!

 

 


XVII Zvaigzne

 

Ļauj plūst! Iedomājies, ka viss tavs tērps aizplūst no tava ķermeņa, līdz tu kļūsti pilnīgi kails. Tagad tu sēdi pavisam klusi. Ārēji šķiet, ka nekas  nekustās, bet tu zini,- ja arī neko nespēj sajust,- ka tavā ķermenī notiek nemitīga kustība- plūsma. Katrs tavas sirds puksts caur tevi liek plūst  asiņu straumei. Šī plūsma bija pirmais, pēc kā varēja iepazīt tavu dzīvību mātes vēderā. Ļauj plūst!
Tev nav nekādas varas pār šo plūsmu. Tu nevari to ietekmēt ar savu gribu. Tā vienkārši plūst, jo plūsma ir dzīvība. Dzīvība izpaužas plūsmā.  Asins plūsma tavā ķermenī nodrošina to ar  papildvielām, ar visu nepieciešamo, lai tu varētu dzīvot šajā materiālajā pasaulē. Tā ir krūka, ko ūdens atnesis uz zemes. Dzīve kā auglība. Ļauj plūst!
Reizēm notiek tā, ka kāds tavs sirds puksts liek asinīm tavā ķermenī ritēt straujāk. Tavu jūtu un sajūtu upe liek tev novērtēt, ka tu patiesi dzīvo. Tu mīli. Mīlestība ir otrs tecējums. Ūdens uz ūdeni. It kā bez mērķa un nolūka, bet tā ir dzīvība (dzīve) visaugstākajā intensitātē. Ļauj mīlestībai kļūt par prieku, un priekam par mīlestību. Ļauj plūst!
Paskaties uz zvaigzni. Tai ir astoņi stari. Astoņi ir pirmsākuma skaitlis. Ar to sākās tava dzīve. Plūsmā. Ar to tā arī beigsies. Jo viss, kas tu tagad esi, plūst atpakaļ pie dabas, no kurienes ņemts tas, kas veido tavu ķermeni. Arī tā būs dzīve. Ļauj plūst!
Ūdenim uz zemi, ūdenim uz ūdeni. Kā es šodien, šajā brīdī izjūtu šo plūsmu? Kā es savā dzīvē varu ļaut ūdenim plūst uz zemi, lai tā nestu augļus? Kā es varu ļaut ūdenim plūst uz ūdeni, lai mana dzīve kļūtu par prieku un mīlestību.


XVIII Mēness

 

Paskaties sev apkārt, ar skatienu aptver savu tuvāko apkārtni. Tu zini, ka visu, kas tev ir apkārt, tu vari satvert ar rokām. Varbūt kādā mirklī, varbūt šai pat acumirklī tavas rokas satver kādu priekšmetu, lai to sajustu. To, ko tu vari satvert, to tu vari arī nosaukt par reālu, patiesu.
Tad atkal vērs savu skatu uz Tarot- bildi tavā priekšā un ļauj, lai tā uz tevi iedarbojas. Tad aizver acis un tu atkal redzēsi attēlu, uz kuru tu tikko skatījies. Varbūt ne tik skaidri. Un varbūt ne katra detaļa ir tāda kā kārtī. Bet tas ir attēls. Kurš attēls tagad ir reāls? Attēls, kuru tu vari ieraudzīt uz kārts vai attēls, kuru tu redzi, kad aizver acis? Pirms pāris stundām tu miegā sapņoji. Tu ceļoji pa pasauli, kura tev bija realitāte, kamēr tu gulēji. Tikai tagad, dienas gaismā tu pamani, ka esi sapņojis. Tu atklāji, ka ir cita realitāte, kura nav saistīta ar materiālo pasauli. Mēness gaisma ir saules gaisma, arī tad ja Saule pati nav redzama. Sajūti šo noslēpumu.
Tevī ir dimensija, kura atspoguļo tavu ārējo pasauli, kā Mēness atspoguļo Saules gaismu. Mēness gaisma pārmaina lietas, parāda tās no citas puses, kas tevi varbūt biedē, kuras tu labprāt paslēptu nakts ēnā. Bet tās ir te: viena daļa no tevis, un nosaka tavu dzīvi ne mazāk kā tu redzi tās Saules gaismā. Sajūti, kas tevī ir apslēpts un saki tam: Jā! Lai tas kas tevī atvērts un paslēpts nepazustu. TU. Kuru daļu no sevis es gribu paslēpt no dienas gaismas un nodalīt?
Kā es atradīšu pieeju savai iekšējai pasaulei? Sapņu pasaulei, bet arī ilūziju pasaulei
Ko es varu darīt, lai atpazītu, kas ir palīdzīgs sapnis un kas- traucējoša ilūzija?
Ko es varu darīt, lai mana ārējā pasaule un mana iekšējā pasaule veido veselumu?


 

XIX Saule

 

Noliec rokas pretī savai sejai, ar plaukstām pret seju un atstāj tik daudz vietas lai tu varētu saskatīt Tarot- attēlu- Sauli. Sajūti katru roku atsevišķi, tās siltumu, enerģiju, kura plūst no rokām. Saliec abas rokas kopā un sajūti to vienotību. Sajūti, kā enerģija plūst no vienas rokas uz otru un enerģiski apmainās mainās. Abas rokas veido veselumu,- gan tas, kas pieder kreisajai rokai, gan tas, kas – labajai. Sajūti šo veselumu visā ķermenī.
Iedomājies, ka enerģija, kuru izstaro tavs ķermenis tevi apņem kā mētelis. Tu esi pasargāts, tu atpūties pats sevī.
Bet tu esi arī viens. Savienotās rokas tev priekšā veido aizslietni, kas aiztur visu, kas varētu ienākt tevī no ārpuses. Visu skumjo, bet arī prieku.
Atjaunots tu esi kļuvis par Eremitu. Eremits citā līmenī. Sajūti šo jauno Eremitu.
Ko tu jūti? Kas tevī notiek?
Tagad atver rokas un vienlaicīgi dziļi ieelpo. Ko tu jūti? Prieku, sajūsmu, ilgas vai varbūt bailes, šausmas?
Eremits atskatās atpakaļ. Un nāve tam ir priekšā. Jaundzimušajam bērnam, kurš no tumšās mēnessgaismas nonāk Saules gaismā, nāve ir aiz muguras. Priekšā ir dzīve.
Atveries! Izplet rokas, lai varētu saņemt, sajust, mīlēt to, kas tevi sagaida. No pašpietiekamības, kas aizvērusies guļ, ļauj izveidoties tuvuma piedzīvojumam. Tavā priekšā ir dzīve. Apskauj to! .Esi atvērts visam, ko tev sniedz tava dzīve. Esi atvērts priekam, bet esi gatavs arī skumt. Kā smiekli, tā asaras,- abi ir dzīve.
Kā es savā dzīvē varu atvērt rokas tam, kas mani sagaida?
Kas notiek šodien manā dzīvē, uz ko es vēlos iet?
Kādiem cilvēkiem es šodien varu atvērt savas rokas, lai tie atrastu manu tuvumu un es viņu?




XX Tiesa

 

Sajūti. Pavisam vienkārši sajūti.
Pavisam vienkārši sajūti gaismu, kas krīt uz priekšmetiem. Gaisma no priekšmetiem apņem tevi, lai tu varētu tos sajust. Uztver skaņas, kas sasniedz tavas ausis, smaržas, kas brīdina tavu degunu. Pievērs uzmanību sajūtām, par kurām signalizē tava āda. Vai tās ir patīkamas, labsajūtu radošas vai sāpīgas? Tagad, šajā brīdī, kas tu esi, ko tu sajūti?
Lai tu būtu kontaktā ar apkārtējo vidi, tev ir vajadzīgs ķermenis. Kas tu būtu bez šī ķermeņa un bez tā sajūtām, ar kurām tava dvēsele atdzīvojas un var just. Tavs ķermenis esi tu, un tu esi tavs ķermenis. Mūsu dzīve rit laicīgi garīgajā plaknē, kas ir ķermeniska. Cik ilgi mēs uz šīs plaknes dzīvojam, tik ilgi mums būs kāds ķermenis. Mūsu dzīve augstākajā kosmiskajā izpratnē ir nemitīga nākšana un iešana, kā tas ir attēlots astoņu gulētāju zemes kārtī. No dzīves uz nāvi un no nāves uz dzīvi. Mēs vienmēr piedzimstam kādā ķermenī.  Dzīvojam ķermenī. Reinkarnācija- tas nozīmē atkal pārtapt miesā. Vai arī reinkarnācija ir miesas augšāmcelšanās. Kā minēts senā cilvēces grāmatā. Ko es varu darīt šodien, lai ļautu cilvēkiem apjaust, ka es esmu un dzīvoju caur savu ķermeni.
Ko es varu darīt šodien, lai es ļautu cilvēkiem apjust, ka es esmu un dzīvoju caur savu ķermeni.


XXI Pasaule

 

 

Ieelpo un izelpo. Sajūti, kā gaiss ieplūst tevī, un kā tas atstāj ķermeni. Gaiss, ko tu izelpo, nav tāds pat,  kā gaiss, ko tu ieelpo. Ar ieelpoto gaisu ķermenis uzņem visu, kas tam nepieciešams. Un ar izelpoto gaisu aizplūst un nonāk dabas rīcībā viss, kas tev kļuvis nederīgs. Kad tu ieelpo un atkal izelpo, norisinās ārkārtīgi daudzas lietas. Daudz ieelpojot un daudz izelpojot, daudz kas norisinās arī tavā ķermenī. Kad tu ieelpo un kad izelpo, visam ir tikai viens mērķis- dzīvība. Tu dzīvo.
Dzīvība pastāv tikai no ieelpas un izelpas. Dzīvība ir ritms, deja.
Tagad aplūko tēlu attēlā: arī viņš dejo un dzīvo. Tā nav sieviete, arī tad ne, ja viņai ir krūts. Šalle aizsedz vīrišķos dzimumorgānus. Tu redzi dejojošu androgēnu, pilnīgu harmoniju.  Starp vīrišķo un sievišķo, starp ieelpu un izelpu. Tikai vīrišķais un sievišķais kopā rada dzīvību. Kā ieelpa un izelpa uztur tevī dzīvību
Androgēns dejo. Viņa deja rāda, ka tavā dzīvē viss notiek ritmiski, cikliski. Tava elpa dejo. Tava sirds dejo. Tevī dejo viss, un tu pats dejo, jo tu dzīvo. Androgēna deja ir lielās kosmiskās dejas attēlojums. Visam ārējā kosmosā ir sava kārtība, savs ritms. Kosmoss dejo un dzīvo. Tāpat kā tu. Androgēns tur savās rokās divus zižļus- divus ceļus. Katrs no sava sākuma punkta tie ved pie viņa. Vīrieša ceļš un sievietes ceļš, bet abi ceļi, lai cik atšķirīgi tie nesāktos, ved uz vienu mērķi. Ja androgēns liek vienu roku pār otru, tās veido krustu- veseluma zīmi, ka rodas savienojoties pretstatiem.
Kā es savā dzīvē varu apvienot pretstatus veselumā? Kā man apvienot vienā organiskā veselumā savas vīrišķās un sievišķās enerģijas, manu ieelpu un izelpu? Kā man izskaidrot dzīvi ar vārdiem ’’būt dzīvam’’ un dejot?

Uz Augšu