Galvenā lapa Lapas karte

18.12.2018

 

Saule Strēlnieka zīmē

                       
 

Sikspārnis - pateicoties viņa daudzveidīgajam fiziskajam augumam - vienlaicīgi būdams zīdītājs viņš apveltīts ar spārniem un spēju lidot, pie tam naktī, tumsā un gulēt ar galvu uz leju, šis dzīvnieks guvis arī ļoti daudzveidīgu simbolisko nozīmi. Gaismas ienaidnieks, tādēļ bieži vien sikspārnis simbolizē bailes un nomāktību. Bieži tiek saistīts ar nāvi un tumsu. Dažkārt sikspārnis simbolizē neprātu, kā piemēram klasiskajā Goijas gravīrā “Saprāta sapnis”. Dienvidamerikas teritorijas tradīcijās sikspārnis simbolizē vareno elles dievību, ko bieži attēlo kā gaismas vai pat pašas Saules aprijēju. Senajā Grieķijā un Romā sikspārnim piedēvēja ļoti labu redzi, to saistīja ar modrību un caurredzamības spējām. Senajā Eiropā valdīja uzskats, ka sikspārņu klātbūtne atvaira dēmonus. Toties Ķīnā sikspārņus uzskatīja par laimes, auglības, labklājības, veselības, ilgmūžības un dabiskas nāves vēstnešiem.


Sirds - simbolisks pārdzīvojumu - mīlestības, atsaucības, prieka vai sāpju un bēdu avots. Taču arī dvēseliskas apgaismības, patiesuma un intelekta avots. Simbolu valodā sirdi bieži vien pielīdzina dvēselei. Simboliski sirds ir auguma saule, kas visu atdzīvina. Senie ēģiptieši sirdi kā pašu svarīgāko auguma daļu mumificēja atsevišķi. To svēra viņsaules svaros un kā tās līdzības mērs otrā svaru kausā tika likta spalva. Daudzās reliģijās sirds ir patiesības, godīguma un morālas skaidrības un spēka simbols. Islama tradīcijā tronis vai templis, jūdaismā un kristiānismā - reliģiskā būtība, hinduismā - dievišķais centrs vai atmans un pārpasaulīgās gudrības trešā acs, budismā - briljantskaidra tīrība un Budas esība, sapratnes centrs daoismā. Ikonogrāfijas mākslā sirdi bieši attēlo vāzes formā vai kā apgrieztu trijstūri, tādējādi simbolizējot trauku, kurā tiek uzkrāta un glabājas mīlestība. Šādi sirds simboliskā zīme ir saistīta ar svētā Grāla simbolu.


Skaņa - aicinošs un radošs simbols. Daudzi radīšanas mīti apliecina, ka pasaules sākums ir skaņa. Arī Hermess Trismegists vēsta, ka skaņa bija tā, kura pārtrauca pirmsradīšanas klusumu un bija cēlonis visam pārējām radītajam - gaismai, gaisam un ugunij. Hinduisma tradīcijā skaņa Aum radīja Visumu. Ēģiptiešu un mitraisma radīšanas mistērijās tiek izsauktas un dziedātas skaņas bez kādas speciālas nozīmes, uzskatot, ka svarīga ir skaņa pati par sevi. Budismā un hinduismā mantras un to skaņas ir svētuma un dievišķības apliecinājums un piesaukšana. Sinerģijā valda uzskats, ka skaņa piemīt jebkurai dzīvības formai vai veidolam - planētām, krāsām, metāliem utt.


Skorpions - ambivalents gudrības tēls - tas nozīmē melus, sagraušanu, nāvi. Skorpions bija ēģiptiešu nāves dievietes Selketes svētais dzīvnieks, savukārt zināšanu un gudrības dieviete Izīda bieži tika attēlota 7 skorpionu pavadībā. Ēģiptieši ticēja, ka skorpioni nekad neuzbrūk sievietēm. Pazemē dzīvojošs skorpions ir saistīts ar čūskām un simbolizē noslēpumu. Skorpions ir attīrošs spēks, jo norij zemes indes, padarot to labvēlīgu, tas spēj ārdošos spēkus pārvērst pozitīvos. Viduslaiku emblemātikā skorpions attēloja loģiku - vienu no 7 brīvajām mākslām.

Astroloģijā Skorpions ir 8. Zodiaka zīme. Fiksētā Ūdens stihijas zīme. To saista ar seksualitāti, slepeno zināšanu un nāves pasauli.


Sofija - iemīļotā - mīļotā sieviete, garīgās pavadones tēls. Starpniece starp cilvēkiem un dieviem. Sieviete - Anima - Dvēsele.

Spogulis - dievišķā gara un pasaules atspulgs. Dažkārt simbolikā spoguļa tēlu saista ar skaitli 8 un tad to dēvē par pārpilnības un dievišķās pilnības simbolu. Spogulis ir arī Mēness simbols. Tāpat kā Mēness, tas var būt realitātes dubultošanās vai netiešas realitātes simbols. Robeža starp redzamo un neredzamo pasauli. Aizspogulija - tā ir cita realitāte, kurā iekļūt iespējams tikai caur spoguli (tā vēstīts arī L. Kerola "Alises piedzīvojumi Aizspogulijā"). Spogulis ir attēla simbols, plašāk runājot tas ir apziņas simbols - tas atspoguļo pasaules daudzveidību. Spoguli var iekļaut arī citu atspīdošo virsmu simbolu klāstā - kā leģendā par Narcisu, arī ūdens spogulī mēs varam ieraudzīt mūsu otro ES, mūsu dvēseles atspulgu. Spoguli, pateicoties visām iepriekš pieminētajām īpašībām, bieži izmanto maģijā - gan lai palīdzētu mums ieraudzīt to, ko citādi nespējam, gan īpašos rituālos, gan arī lai atbrīvotos no kaitnieciskiem spēkiem.


Svari - dievišķais taisnīgums, kas visbiežāk saistīts ar aizkapa (pēcnāves) tiesu. Ēģiptiešu tradīcijā dvēseli svēra Anubiss, lai zinātu, cik tā viegla vai smaga un vieglums bija tās vērtīgums, jo otrā svaru kausā lika strausa spalvu.

Astroloģijā Svari ir kardinālā Gaisa stihijas zīme. Svaru zīmes pārvaldniece ir Venera.


Šakālis - ļaunuma un iznīcības simbols. Dzīvnieks, kurš klaiņo pa apbedījumu vietām, tāpēc bieži tiek uzskatīts arī par nāves simbolu. Senēģiptiešu nāves dievs Anubiss tika attēlots ar šakāļa galvu, bet tas nav tik viennozīmīgi: viņš drīzāk ir kaut kas pa vidu starp šakāli, suni un cilvēku. Tas ir starpnieks starp dažādām valstībām un sargā ceļu uz nāves valstību. Anubiss ir tā dievība, kurš sver sirdis pirms tās iekļūst debesu valstībā.


Taurenis - sadzīvē tas ir vieglprātības simbols. Taču reliģiskajā misticismā viņam ir pilnīgi cita nozīme - šeit taurenis simbolizē cilvēka dvēseli (tas ir Psīhes simbols): trīs stāvokļi taureņa attīstībā atbilst trijiem pakāpieniem dvēseles izaugsmē. Kāpura stadija atbilst vēl nepiedzimušam cilvēkam, kūniņas - cilvēks meklē ceļu un izkūņošanās brīdis, kad dzimst taurenis un paceļas spārnos, simbolizē arī dvēseles atmodu un pacelšanos debesīs.

Astroloģijā ar taureņa simboliku saistās 16. Mēness diena.

Uz Augšu