Galvenā lapa Lapas karte

01.08.2021

 

Saule Vēža zīmē

                       
 

Sestdiena (14.01.2006)

Vārda dienas: Roberts Roberta Raitis Raits

Dienas motīvs
***************** 16. Mēness diena ************************** Dienas simboli - Dūja, Balodis, Kāpnes uz debesīm. Taurenis. Laba diena izpausmēm mīlā, ģimenē, tuvībā, īpašas intimitātes diena. Svarīgi saglabāt mieru. Šīs dienas simbls ir Mērenība. Ja vēlme būs laba, arī augļi būs tādi paši. Diena, kad izteikti notiek asinsatjaunošanas, tāpēc tas ir labs laiks asins attīrīšanas procedūrām. Garīgie trūkumi parādās asinsainā - tā ir objektīva un liek padomāt, bet neatbilst reālajai situācijai. Neiesaka ēst pākšaugus un sēnes.
Saule
Saule lec8:52
Saule riet16:14
Mēness
Mēness lec15:36
Mēness riet9:47
Diena
Dienas ilgums7:22
Mēness diena16. (15:36)
 
PlanētaCeļš zodiakāPapildus info
Saule 
Mēnesspilns 11 :48/maina zimi 23 :31 
Merkurs 
Venēra
Marss 
Jupiters 
Saturns
Urāns  
Neptūns  
Plutons  
Hīrons  
Dienas tēma
****************** Sestdiena - SATURNA diena ****************** Satruna arhetips mītoloģiskais arhetips ir saistīts ar laiku, kad cilvēce, apguvusi noteiktus zemes nogabalus, un sāk sevi ciešāk saistīt ar to apvidu, kurā tiek apbedīti viņu senči. Kā atmiņas par priekšgājējiem rodas dzimtas jēdziens un nāves jēdziens kā visa pabeigtības simbols. Tālumā aizslīdz debesu dievības (Urāns) un iedarbojas zemes, laika un liktenības dievības (Saturns), kuras gādā par to, lai turpinātu saglabāties iepriekš izveidojusies kārtība. Šīs dievības atspoguļo apgūtu zemi, no kuras ceļas augi, dzīvnieki un cilvēki un kura tos atkal apklāj, kad pienāk laiks. Saturns ir cilvēka balsta sistēma, viņa skelets, zeme zem kājām, dzīves pamats. Tā ir neteikta un stabila matērija, kura norāda uz mūsu spējām pastāvēt un veido mūsu dzīvi tādu, kāda tā ir. Tā saglabā mūsu pasauli, augumu, saprātu un garu. Saturna arhetipa dievības, kas no Visuma bezgalības radījušas trīsdimensionālo pasauli Zemi, arī ir tās, kuras rūpējas par cilvēka izdzīvošanu. Taču ar šīm dievībām saistīto ierobežotības principu mēs vēl joprojām sliecamies uzskatīt kā neglābjamu ļaunumu, piedēvējot zemes arhetipam tādus jēdzienus kā parāds, nolemtība vai karma. Dažkārt ļaudīm maldinoši šķiet, ka bez šī arhetipa var iztikt gluži labi, bet vai ir iespējams gars bez ķermeņa, vārds bez domas, darbība bez sekām, gandarījums bez piepūles un darba… Zemes un liktens dievības bieži ir baismas radošas un biedējošas, un tikpat biedējoši ir matērijas likumi. Saturns ir nepielūdzamu likumu planēta. Tas, tāpat kā Urāns, palīdz mums apjēgt pasaules kārtību, taču, ja Urāns ir neierobežots domas lidojums, tad Saturns - nopietna, racionāla apziņa. Pabeigtība un neizbēgamība, kas ir saistīta ar pirmradītās zemes, liktens un likumu tēliem, noved mūs arī pie nāves jēdziena. Mītoloģijā liktens un nāve bieži ir saistīti un Zemes dievības bieži ir arī nāves dievības. Liktens jēdziens bieži ir saistīts ar viņsaules jēdzienu, it īpaši ar pēcnāves tiesas jēdzienu. Saturna ties ir saistīta ar likuma nemainību. Taču dzīves laikā mēs saskaramies ne tikai ar liumības, nāves un liktens jēdzieniem, bet arī ar izdzīvošanas un dzīvības uzturēšanas jēdzieniem - tādējādi ir vēl kāds cits Saturna mītoloģiskais un arhetipiskais aspekts. Tās ir rūpes par izdzīvošanu, materiālās rūpes un rūpēs par ēdienu. Vistiešāk tas ir saistīts ar zemkopību kā dzīvības pamatu. Līdz ar atmiņu un sevis apzināšanos, izdzīvošana ir nākamais svarīgais dzīvības satura un dzīves pilnveidošanās pamatakmens. Saturna pasaulē viss ir saistīts ar to, kas radīts paša rokām - zemes kopšana, laika cikliskums, spīdekļi, kuri noteiktā laikā pagriezīsies labvēlīgi zemes apstrādāšanai, sēklās likšanai zemē un rūpēs par izdīgušo augu izaugtspējām - šis ir zemes, laika, cikliskuma un tātad arī kalendāra pamatā. Saturna arhetips simbolizē Zemi - Debesu pretējo spēku, matēriju, kura pastāv pti par sevi un pati priekš sevis. Saturns ir ierobežojumi un izveidota pasaule, tās pamatlikumi un iekšējais kodols - laika cikliskums, kas visu materiālo norišu pamatā. Tā ir rezultativitāte, kas ir civilizācijas pamatā un atmiņa, kurā glabājas mehāniski atkārtoto darbību sasniegtie rezultāti. Tā ir katra paša vēsture - dzimtene, senči, gēni - un paša vieta dzīvē, nosacītība, kura gan iekļauj, gan rosina mūsu brīvo gribu. Tas ir pasaulē neizbēgamais galīgums - ļaunums, ar kuru nākas samierināties, liktenis ar visām viņa nepatīkamajām izpausmēm. Tā ir praktiska un reāla savu pūļu upurēšana, lai sasniegtu vēlamo mērķi, esības nolemtība un visa radīšana, lai to pārvarētu. Tas ir vecums, vieda gudrība un nāve kā sava liktens īstenošana un pabeigtība vēsturē. Un vēl, tā ir pašnovērtējuma tiesa, kas dod mums iespēju pēc iespējas pilnīgi apzināt pašam sevi. ************************************************************* Turpinājumu, lūdzu, lasiet nākamās piektdienas "Dienas tēmā"
«2006»
«Janvāris»
POTCPSSv
      1
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
3031     

Uz šodienu