Galvenā lapa Lapas karte

18.11.2017

 

Saule Jaunavas zīmē

                       
 


Gluži tāpat kā jebkas pasaulē, arī gads piedzimst, izaug un mirst. Tāpat aust diena, iestājas pusdienas laiks, kam seko riets un pusnakts. Tad cikls sākas no jauna. Diennakts ritējums un īpašie punkti diennaktī ir mūžīgi, lai kādā laika joslā mēs atrastos un, lai cik ilgi šie periodi būtu. Gada un diennakts ritējuma likumībām vajadzētu būt līdzīgām, jo: viss ir līdzīgs visam: mazais - lielajam, tāpat kā augšā - tāpat arī apakšā. Tāpat arī Dieva dzīves riti ir līdzīgi cilvēka dzīves cikliskajai attīstībai.
Pasaules mitoloģijā mirstošais un atkalatdzimstošais Dievs vienmēr tiek saistīts ar Sauli. Reālajā pasaulē ar gada un diennakts ritmu. Gada ciklā acīmredzami ir četri svarīgākie punkti. Tie ir divi opozicionārie punktu pāri: Vasaras Saulgrieži, kas diennakts ciklā atbilst pusdienai (dienas kulminācijas brīdim, skaitot no Saules uzlēkšanas brīža) un Ziemas Saulgrieži (pusnakts, atkal skaitot pusi no Saules norieta līdz nākamajam lēktam). Savukārt otram pretējo punktu pārim - Pavasara Saulstāvju brīdim un Rudens Saulstāvjiem atbilst Saullēkts un Saulriets. Pavasara un Rudens Saulstāvjos diena un nakts ir vienādi garas un pusnakts un pusdienas punkti ir vistuvāk 12:00 un 00:00 pēc pulksteņa (Saturniskā) laika.
Taču jau pieminētie četri īpašie laika punkti ir tikai daļa no cikliskuma atskaites punktiem. Ir vēl pats maģiskākais diennakts laiks – krēsla. Ir arī rīts – laika posms starp nakts beigām un rītausmu, kurā pēc vissenākajām un patiesākajām tradīcijām visspēcīgāk izpaužas auglības spēks. Un vakars – maģiskais laiks pirms Saulrieta. Un arī šiem diennakts punktiem ir atbilstoši punkti gadalaiku ritumā.
Pastāv uzskats, ka gada dalīšana 12 mēnešos Eiropā ienākusi Dienvidu tradīciju ietekmē -  no senās Šumeras, Haldejas vai Jūdejas. Taču Ziemeļeiropā (ķelti, senie ģermāņi, senslāvi, baltu tautas un senie skandināvi) gan gadu, gan diennakti dalījuši 8 ciklos. Senais Saules simbols bija rats ar 8 (vai sākotnēji 4 - Svastika) spieķiem. Mūsdienu pasaulē visizteiktāk 8 posmu gadu ievēro seno ķeltu priesteru, druīdu, tradīciju sekotāji, kas it īpaši pēdējā laikā aktīvi darbojas senās maģijas izzināšanā. Druīdi jau tālā pagātnē īpašu uzmanību pievērsa spīdekļu un planētu kustībai un tās cikliskumu mācīja izprast arī saviem mācekļiem.
Arī senie baltu priesteri, krīvi, dzīvoja astoņposmu  gada ritmā un dažādas svētku nobīdes un novirzes visticamāk ieviesās vēlāk, ietekmējoties no citām tradīcijām. Interesantas atklāsmes mēs varam gūt, druīdu gadu salīdzinot ar latviešu tradicionālajiem gada rites atskaites punktiem (svētkiem) un arī ar cilvēka dzīves ritējumu.
4 Saulgriežu un Saulstāvju punkti astroloģiski veido četras gada fāzes – pamatkrustu (Saules ieiešana Auna, Vēža, Svaru un Mežāža zīmēs). Pēc zelta griezuma principa pret šo pamatkrustu pavērsts otrs krusts – tajā norisinās citi četri svētki. Šie īpašie punkti novietojas Fiksētā krusta otrās dekādes sākumā.
Diennakts, gada un cilvēka dzīves atskaites punktu datumi un laiki izskatās šādi (druīdu svētku nosaukumi doti oriģinālā, lai izvairītos no valodnieciskām neprecizitātēm):


~22. decembris – Ziemas saulgrieži (pusnakts, piedzimšana) – Ziemassvētki – Alban Arthuan.
Saule ieiet Mežāzī - Kardinālā krusta zīmē. Zemes stihija – Dievs iznāk no pazemes. Zemes dieviete bieži tiek piesaukta kā auglības devēja un dzīvības uzturētāja. Latviešu tradīcijās Zemes māte ir tā pati Veļu māte. Ziemas Saulgrieži visā Eiropā svētīti kā Saules Dieva atdzimšanas svētki. Arī Kristus dzimšanas svētki tiek piesaukti tieši šajā laikā. Gan arhaiskajos, gan vēlākajos Ziemas Saulgriežu rituālos visvairāk uzmanības pievērsts bērniem. Šajā laikā Dievs ir bērns.


~1. februāris – (Krēsla pirms rītausmas, zīdaiņa vecums) - Metenis  -  Imbolk.
Saule Ūdensvīra (Fiksētais krusts, Gaisa stihija) zīmē. Pirmās nojausmas par Zemes atmošanos pēc ziemas. Rituālos goda vietā liek pienu un medu, tā simbolizējot, ka bērnam, lai viņš varētu pilnvērtīgi attīstīties nepieciešams gan labs uzturs, gan mātes mīlestība, glāsti un maigums – gan materiālā, gan dvēseliskā labklājība.


~22. marts – Pavasara Saulstāvji (rītausma, saullēkts; bērnība) – Lielā Diena – Alban Eiler.
Saule ieiet Auna zīmē (Uguns stihija, Kardinālais krusts). Tāpat kā Rudens Saulstāvjos, līdzsvarā ir ne tikai diena un nakts un gadalaiku ritējums, bet arī Saules un Viņsaules valstības. Virziens ir uz augšu. Mīts vēsta, ka šai laikā Dieviete Māte ieņēma bērnu, kurš nāks pasaulē Ziemas Saulgriežos. Šis aspekts atspoguļo nepārtrauktās attīstības spirālveida principu. Latviešu tradīcijās ir pieņemts, ka gads sākas tieši  Pavasara Saulgriežos. Arī Rietumu astroloģijā Saules ieiešanu Auna zīmē uzskata par jauna cikla sākumu.


~1. maijs – (Rīts; jaunība) – visdrīzāk Ūsiņi (jo Ūsiņa godināšana un Jurģu svētīšanas laika saistība ar 23. aprīli varētu būt radusies vēlāku tradīciju ietekmē) – Bealteinne.
Saule Vērša (Zemes stihijas zīme, Fiksētais krusts) zīmē. Laika svētki saistīti ar prieku, līksmību, pirmajām auglības nojausmām. Dievs gaiši un priecīgi svin savu ieiešanu no bērnības jaunībā. Iesvētīšanas laiks. Beidzies viens mācību posms. Latviskajā tradīcijā zirgu vešana pieguļā smalkākā līmenī simboliski saistīta tieši ar šo: zirga tēls simbolizē augstāko kosmisko (dievišķo) spēku, cilvēks ir sasniedzis zināmu prasmi ar šo spēku sadarboties un dodas tālākās mācībās; citā līmenī - ja zirgs ir falliskais, seksualitātes simbols, – mēs tā izvešanu pieguļā skaidrojam kā gatavību auglīgām dzimumattiecībām. Savukārt, ja skatāmies uz zirga tēlu kā uz dabisko spēku, enerģiju, kas katram cilvēkam dota, tas tulkojams kā prasme sākt šo enerģiju pielietot ikdienas materiālajā darbībā. Katru atbilstošo līmeni sasniegušo iesvēta tajā līmenī, kurā viņš spējīgs izpausties. Dažkārt šos gada svētkus saista arī ar pārdabiskiem spēkiem un raganām, tā ir viņsaules ietekme no opozicionārās Skorpiona zīmes.
Starp citu, skatot paralēles ar mūsdienu jauniešu dzīvi, mēs pusaudžos bieži redzam vēlmi pēc dēkām, pēc briesmu pārvarēšanas tieksmes, utt., ko starp citu, var uzskatīt kā arhetipiskās zemapziņas atmiņā saglabātos iesvētīšanas laika rituālus, kas bieži bija saistīti ar nopietniem pārbaudījumiem. Jauniešiem tas it kā pietrūkst, zemapziņā viņi to jūt un nepieciešamība pēc tiem izpaužas dažādās, ne vienmēr vēlamās un labvēlīgās darbībās. Tāpēc atbalstāmi ir pieaugušo organizēti pasākumi, kuros var izspēlēt šo iesvētīšanas spēli, piemēram, “Superpuika” vai dažādas piedzīvojumu nometnes, kurās bērni mācās pārvarēt bailes un citas grūtības. 
Runājot par to, ka gada ritmi dzīvo paši savu dzīvi, atcerēsimies dažādus svētkus un paražas, kas tradīcijās ienākuši vēlākajos gadsimtos: Maija Grāfa svētki, kuros tiek sumināta jaunība, līksme, prieks; 1. maija Darbaļaužu svētki - ja nometam šo svētku politisko aspektu, šeit uzsvars tiek likts uz darbu un tajā ielikto enerģiju, tātad simboliski piesaukts zirgs kā enerģija, ko ieliek praktiskā darbā.


~22. jūnijs – Vasaras Saulgrieži (dienas vidus; Gatavība radīšanai, dzīvības turpināšanai) – Līgo, Zāļu diena, Jāņi – Alban Herium.
Saule ieiet Vēža zīmē (Kardinālais krusts, Ūdens stihija). Auglības rituāli. Tajos tiek izspēlētas Vīrišķā un Sievišķā, Gaismas un tumsas, Saules un Mēness aktivitātes. Arī Dievs pauž savu auglības spēku. Tomēr ir arī saikne ar Viņsauli (trigons uz Skorpiona zīmi) – Jāņa bērni un Vārtu vēršana – lai ieņemto bērniņu dvēselītēm atvērtu ceļu uz šo Sauli? Viņsaules spēki (raganas) jau arī tagad lidinās...


~1. augusts – (Vakars; Pilnbrieds, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas) – Māras godināšanas laiks – ­Lughasadh.
Saule Lauvas zīmē (Uguns stihija, Fiksētais krusts). Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Sākas ražas svētki visdažādākajās izpausmēs.


~22. septembris – Rudens Saulstāvji (Saulriets; Vecums, sastrādātais tiek noglabāts apcirkņos nākamai dzīvei) – Jumis -  Alban Elued.
­Saule ieiet Svaru zīmē (Gaisa stihija, Kardinālais krusts).


~1. novembris – (Vakara krēsla; Nāve, gatavība transformācijai) – Veļu laika kulminācija – Samhuin
Ziemeļu tradīcijā tie ir gada galvenie un svarīgākie svētki. Mums tie saplūduši ar Mārtiņiem – Mārtiņa bērni jau tie paši Veļu bērni vien ir. Druīdi tieši šajā laikā svētī Jauna gada sākumu. Simboliskā Dieva nāve ir sākums atdzimšanai. Vārti uz Viņsauli ir atvērti – Dievs aiziet pazemē līdz ar Sauli, kas arī šajā laikā ir visvājākā. Lai nepazustu nebūtībā, no gaismas nedrīkst attālināties. Noslēdzas gada loks. Ļaudis uzģērbj kažokus ar vilnu uz ārpusi un ragainas maskas, tā piesaukdami pazemes dievības, jo dievs tagad viņu valstībā. Viens no šo dievību vārdiem ir Veless (vai neskan līdzīgi mums pazīstamajam vārdam velns, kas taču arī pazemē mīt, un arī velis etimoloģiski ir ar šo saistīts).
Tikai tad, kad atdzimst jauns Dievs un atgriežas Saule, Viņsaules vārti aizveras. Gada rits sākas no jauna.
Runājot par gada un cikliskuma simboliem, svarīga nozīme ir jau pieminētajai Svastikai jeb Ugunskrustam. Starp citu, kāpēc latviešu valodā tas dēvēts par Ugunskrustu – mēs zinām, ka visi īpašie laika punkti, to svētki senatnē aizvien bijuši saistīti ar uguns rituāliem. Latviešu tradīcijās ne vienmēr tie saglabājušies kā ugunsrituāli.  Ziemassvētkos dedzina bluķi, Lielā diena – Saule ieiet Auna zīmē, tātad uguns stihijas zīmē un pētot senās Ziemeļeiropas tradīcijas, nākas sastapties arī ar rituālo ugunskuru dedzināšanu šajā laikā. Vasaras Saulgrieži – Uguns kā gaismas simbols. Rudens Saulstāvjos, kad sākās jauns periods, padarītā darba apkopošana un izvērtēšana, rituālos ugunskurus dedzināja, lai pirms ziemas un pasivitātes laika enerģētiski attīrītu gan savākto ražu, gan lopus.


Ugunskrusts, kas griežas pa Saules ceļu simbolizē dienu, vasaru, pret Sauli – nakti, ziemu, pazemi. Savienojot divus pretēji virzošos apļus vienu pie otra, veidojas Bezgalības zīme.
Īpašo gada punktu vibrācijas acīmredzami ir tik spēcīgas, ka mēs varam nosaukt daudzus svarīgus svētkus, kas tā vai citādi tulkoti, klājas tiem pāri un sakrīt. Es pat nedomāju, ka visi tie ir tikai kristietības inspirēti, lai senos zintniekus atvairītu no viņiem zināmā un, lai pieradinātu pagānus pie pareizās ticēšanas. Ja šie laika punkti nebūtu būtiski, lai kā tulkoti, tie neiedzīvotos.


 

Uz Augšu